Pilna ķermeņa treniņi vai dalītās programmas cīņas sportā
Ja nedēļas treniņu apjoms ir vienāds, pilna ķermeņa programmas un dalītie treniņi nodrošina līdzīgu spēka un muskuļu masas pieaugumu. Tomēr pilna ķermeņa treniņi vienmērīgāk sadala nogurumu, mazina vienlaicīga treniņa traucējošo ietekmi uz jaudas attīstību un pieļauj izlaistus treniņus ar mazāku ietekmi uz cīņas sporta sagatavošanos.
Pēdējoreiz atjaunināts: 2026-10-28
Ja nedēļas treniņu apjoms ir izlīdzināts, pilna ķermeņa programmas un dalītie treniņi (splits) nodrošina gandrīz identiskus maksimālā spēka un muskuļu hipertrofijas uzlabojumus [1, 2, 19]. Tomēr cīņas sporta veidu pārstāvjiem, kuriem jāsabalansē sparings, tehniskie treniņi un vispārējā fiziskā sagatavotība, pilna ķermeņa treniņi parasti sniedz labāku noguruma sadalījumu, elastīgāku grafiku un labāku jaudas saglabāšanu [2, 5]. Galvenais nosacījums ir tāds, ka augstas frekvences pilna ķermeņa spēka treniņos ir stingri jākontrolē viena treniņa apjoms un intensitāte, lai neuzkrātu sistēmisku neiromuskulāro nogurumu, kas varētu negatīvi ietekmēt sniegumu uz paklāja vai ringā [5, 9, 16].
Spēka un muskuļu saglabāšana: vienāda apjoma princips
Tiešie salīdzinājumi rāda, ka nedēļas apjoma sadalīšana dažādās frekvencēs nodrošina līdzīgu adaptāciju, ja kopējais piegājienu skaits ir vienāds. 8 nedēļu pētījumā, kurā salīdzināja augšdaļas/apakšdaļas dalīto programmu (divi treniņi nedēļā katrai muskuļu grupai, 8 piegājieni treniņā) ar pilna ķermeņa programmu (četri treniņi nedēļā katrai muskuļu grupai, 4 piegājieni treniņā), abas grupas sasniedza līdzīgu 1RM pieaugumu pietupienos, 1RM spiešanā guļus un muskuļu biezuma palielināšanos ķermeņa augšdaļā un apakšdaļā [1]. Šos secinājumus apstiprina plašāki metaanalīžu dati, kas neuzrāda būtiskas atšķirības spēka vai muskuļu pieaugumā starp dalītajām un pilna ķermeņa programmām, ja apjoms ir izlīdzināts [2].
Tāpat 12 nedēļu pētījumā ar netrenētām sievietēm, salīdzinot 2 dienu pilna ķermeņa programmu ar 4 dienu augšdaļas/apakšdaļas dalījumu, tika novērots līdzīgs pieaugums spiešanā guļus (25,5% pret 30,0%), kāju presē (29,2% pret 28,3%), vertikālā lēciena augstumā (12,5% abās grupās) un ķermeņa augšdaļas jaudā (20,3% pret 16,7%) [19]. Vidēji trenētiem atlētiem vienāda apjoma sadalīšana divos pretstatā četriem treniņiem nedēļā arī nodrošināja ekvivalentu maksimālā spēka un muskuļu masas pieaugumu [25]. Lai gan lielāka frekvence var sniegt nelielas priekšrocības — piemēram, aprēķināts papildu spēka pieaugums par 3,27% par katru papildu treniņu nedēļā dažādā spēka treniņu literatūrā [2] —, programmas strukturālajam dalījumam ir daudz mazāka nozīme nekā atbilstoša kopējā nedēļas stimula sasniegšanai.
Noguruma pārvaldība un treniņa blīvums
Pilna ķermeņa programmu galvenā priekšrocība cīņas sportistiem izpaužas viena treniņa noguruma un atjaunošanās dinamikā. Liela apjoma koncentrēšana vienā konkrētas ķermeņa daļas treniņā (piemēram, 6 līdz 10 smagi bāzes vingrinājumu piegājieni kājām) ievērojami palielina subjektīvi uztvertās slodzes rādītāju (RPE) un rada akūtu lokālu izsīkumu [5]. 8 nedēļu pētījumā ar trenētiem vīriešiem dalībnieki, kuri izpildīja apjomīgus dalītos treniņus, vairāku nedēļu garumā ziņoja par augstāku RPE un lielāku nogurumu pēc treniņa, salīdzinot ar tiem, kuri to pašu apjomu sadalīja biežākos, mazāka apjoma pilna ķermeņa treniņos (3 piegājieni vingrinājumā četras dienas nedēļā) [5].
Liels apjoms vienā treniņā var arī mazināt audu adaptācijas efektivitāti. 111 spēka treniņu pētījumu metaregresijas analīze atklāja, ka piegājienu skaitam vienā treniņā bija nozīmīga negatīva mijiedarbība ar muskuļu masas pieaugumu (moderatora novērtējums: -0,03, p = 0,04), kas norāda, ka pārmērīgs apjoms vienā treniņā pasliktina hipertrofijas rezultātus [21].
Cīkstonim lokāls muskuļu nogurums pēc liela apjoma dalītajiem treniņiem var būtiski pasliktināt nākamo tehnisko treniņu kvalitāti. Koncentrēti spēka bloki ar lielu apjomu un lielu pretestību (>85% no 1RM) rada ievērojamu atlikušo nogurumu un nesniedz ātro kustību stimulus, traucējot sparingu un tehnisko iemaņu apguvi [9]. Piegājienu sadalīšana vairākos zema blīvuma pilna ķermeņa treniņos mazina izteiktu muskuļu sāpīgumu pēc slodzes, vienlaikus saglabājot īsus atsevišķos treniņus.
Jaudas attīstība un vienlaicīgo treniņu traucējuma efekts
Cīņas sportisti saskaras ar "traucējuma efektu" (interference effect) — ko pirmo reizi 1980. gadā aprakstīja Roberts Hiksons (Robert Hickson) —, kad vienlaicīgi spēka un izturības stimuli rada pretrunīgas molekulārās un neiromuskulārās adaptācijas [10]. Lai gan paralēli izturības treniņi būtiski nemazina muskuļu hipertrofiju (SMD −0,01) vai maksimālo spēku (SMD −0,06), tie ievērojami mazina eksplozīvās jaudas attīstību (SMD −0,28), īpaši, ja spēka un izturības treniņi notiek ar nelielu laika atstarpi [2, 11].
Šis eksplozīvā spēka samazinājums rodas tāpēc, ka izturības stimuli aktivizē signālceļus (piemēram, AMPK un CaMK), kas var nomākt olbaltumvielu sintēzes ceļus (mTOR un AKT), vienlaikus mainot neiromuskulāro iesaisti un veicinot muskuļu šķiedru tipa pāreju no ātro šķiedru IIx/IIa profila uz I tipa lēnajām šķiedrām [11, 16]. Izturības slodzes izraisīts neiromuskulārais nogurums var nomākt jaudu 6 līdz 24 stundas, bet plašāks nervu sistēmas impulsu nogurums var saglabāties 24 līdz 72 stundas [16].
Lai saglabātu eksplozīvo jaudu, veicot spēka treniņus paralēli cīņas sagatavotībai:
- Iekļaujiet īsos sprinta intervālus (sSIT): Augstas intensitātes intervālu treniņi (HIIT) un īsie sprinta intervāli uzlabo motorisko vienību piesaisti un ātro šķiedru sinhronizāciju, veicinot spēka attīstības ātrumu [15]. 8 nedēļu pētījumā ar nacionālā līmeņa karatē sportistiem īso sprinta intervālu treniņu (4 piegājieni pa 5 atkārtojumiem ar 5 sekunžu maksimāliem sprintiem) apvienošana ar spēka treniņiem ievērojami uzlaboja pretkustības lēciena augstumu (ES = 1,55–1,58) un maksimālo jaudu (ES = 1,53–1,80) neatkarīgi no vingrinājumu secības, kamēr spēka treniņi vieni paši neuzlaboja aerobās darbaspējas [7].
- Atdaliet treniņus, kad vien iespējams: Vismaz 3 stundu atpūta starp spēka treniņiem un izturības/sparinga nodarbībām samazina negatīvo ietekmi uz spēku un jaudu [8].
- Regulējiet izturības treniņu biežumu: Izturības treniņu apjoms un biežums negatīvi korelē ar spēka pieaugumu [10]. Izturības treniņi 1 līdz 2 reizes nedēļā minimāli ietekmē spēka attīstību, savukārt 3 vai vairāk izturības treniņi nedēļā būtiski vājina adaptāciju [10].
- Izvēlieties mazāk traumējošus izturības veidus: Zema trieciena un zemas ekscentriskās slodzes veidi (piemēram, riteņbraukšana, sprints kalnā, ragavu stumšana vai peldēšana) rada mazākus muskuļu bojājumus un atlikušo nogurumu nekā skriešana pa līdzenu virsmu, labāk saglabājot spēka treniņu kapacitāti [11].
Praktiskā plānošana un treniņu regularitāte cīņas sportā
Cīņas sporta grafiks reti ir paredzams. Sparinga apjoms svārstās, rodas nelieli savainojumi, un tehniskās prasības bieži liek pielāgot grafiku. Pilna ķermeņa programmas sniedz praktisku elastību gadījumos, kad treniņš tiek izlaists [2].
Ja sportists, kurš trenējas pēc 3 dienu pilna ķermeņa programmas, smaga sparinga dēļ izlaiž vienu treniņu, viņš zaudē aptuveni 33% no nedēļas stimula vienmērīgi visos kustību modeļos, pilnībā neatstājot novārtā nevienu muskuļu grupu [2]. Turpretī, izlaižot treniņu tradicionālajā dalītajā programmā ar vienu treniņu muskuļu grupai nedēļā (piemēram, augšdaļas vilkšanas vai kāju dienā), tiek zaudēti 100% no šo muskuļu grupu plānotā apjoma visai nedēļai [2].
Cīņas sportistiem, kuri aizvada vairākus tehniskos treniņus nedēļā uz paklāja vai ringā, 2 līdz 3 zema apjoma pilna ķermeņa treniņi nodrošina stabilu neiromuskulāro stimulāciju, mazāku nogurumu treniņa laikā un maksimālu grafika elastību.
Atsauces
Tīmekļa avoti
- Split or full-body workout routine: which is best to increase ...
- Full Body Workout vs Split: 3 Templates
- The Perfect Workout Split For Fighting
- A Comparison Between Total Body and Split Routine ...
- Strength training: is less but more often better for athletes?
- The Effect of Carbohydrate Intake on Strength and Resistance ...
- Sequencing Effects of Concurrent Resistance and Short ...
- Sequencing Effects of Concurrent Resistance and Short ...
- concurrent training — GC's Blog
- Optimizing concurrent training programs: A review on factors ...
- Concurrent Training: Science and Practical Application
- Muscle fatigue and interference phenomenon during ...
- The effect of concurrent high-intensity interval training and ...
- The Effect of Two Different Concurrent Training Programs ...
- The Role of High-Intensity Interval Training (HIIT) in ... - PMC
- 6 Methods to Transform Athletic Performance with ...
- Why High Intensity Interval Training(HIIT) is more effective for ...
- Efficacy of Split Versus Full-Body Resistance Training on ...
- A randomized trial on the efficacy of split-body versus full-body ...
- Partial Vs Full Range of Motion Resistance Training
- A Systematic Review with Meta-Analysis of the Effect of ... - PMC
- Strength: Systematic Review And Meta-Analysis Master List
- Effect of Resistance Training Frequency on Gains in ...
- The influence of resistance exercise training prescription ...
- Equal-Volume Strength Training With Different ...